- Pirmdiena, 04 Janvāris 2021
RFF STRATĒĢIJAS PLĀNS 2017.-2024.g.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km2. Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) vairāk nekā puse (1,07 miljoni) visu Latvijas iedzīvotāju (lv.wikipedia.org).
Pagātne: Rīgas Futbola federācijas (RFF) pirmsākumi meklējami 1992.gadā pēc Aivara Kozicka, Sergeja Jablokova un Oļega Ivanova iniciatīvas, savukārt 1994. gadā RFF kā sabiedriskā organizācija oficiāli tiek reģistrēta Latvijas Republikas (LR) Uzņēmumu reģistrā. Par RFF prezidentu kļūst Aivars Kozickis, kurš šī amata funkcijas pilda līdz 2002.gadam. Izpilddirektora pienākumus līdz pat 2008. gadam veic Sergejs Jablokovs, savukārt galvenā tiesneša pienākumi tiek uzticēti pašreizējam izpilddirektoram Ādolfam Supem. Par biedrības galvenajiem virzieniem tiek noteikti Rīgas čempionāts futbolā un telpu futbolā, kā arī jaunatnes čempionātu organizēšana.
2002.gadā pēc tā brīža Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Gunta Indriksona rekomendācijas RFF prezidenta amatā stājas Ēriks Zaporožecs. Viņa virsvadībā RFF 2005. gadā tiek pārreģistrēta kā biedrība.
Kopš 2006.gada valdes locekļa statusā, bet no 2008.gada kā biedrības prezidents darba pienākumus veic Juris Keišs, kuram RFF vadības grožu uzticēšanu rekomendē tā brīža LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Tieši J.Keiša vadībā tiek aktualizēti un modernizēti RFF statūti, uz kuru pamata darbojas RFF valde piecu cilvēku sastāvā, kurā 2008.gadā tika apstiprināti Andrejs Baumanis, Vladimirs Beļajevs, Valērijs Karpuškins un Vladimirs Solomatins. Šajā pat gadā organizācijai izpilddirektora amatā pievienojas tās pašreizējais prezidents Eduards Borisevičs. 2008. gada 21. augustā biedrībai tiek piešķirts Sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
J.Keiša vadības laikā RFF uzsāk ciešāku sadarbību ar Rīgas pašvaldību un atbilstoši Igaunijas paraugam īsteno sporta klubu projektu "Nauda seko bērnam". Centieni īstenot šo projektu vainagojas ar sporta skolu akreditāciju, pozitīva rezultāta īstenošanu sekmējot arī J.Keiša tikšanās ar tā brīža LR Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.
Kopš 2014. gada RFF uz līguma pamata sadarbojas ar LFF, attīstot un popularizējot futbolu Rīgas reģionā atbilstoši LFF misijai un vīzijai, mērķiem un uzdevumiem, nolikumiem un citiem reglamentējošiem dokumentiem.
2018. gadā pēc desmit gadu produktīva darba no RFF prezidenta amata aiziet J.Keišs, kļūstot par RFF goda prezidentu, bet viņa vietā stājas šī brīža organizācijas vadītājs E.Borisevičs. Viņa vadībā RFF organizācija mērķtiecīgi un saliedēti turpina īstenot Rīgas futbola attīstības galamērķi projekta "RFF Stratēģijas Plāns 2017.-2024.g." ietvaros.
Kopš 2018. gada tiek pasniegti RFF ordeņi par nozīmīgu ieguldījumu Rīgas futbola attīstībā. Uz regulāra pamata tiek organizētas Latvijas augstskolu futbola sacensības, attīstīts korporatīvais futbols, sāktas regulāras sacensības telpu futbolā, minifutbolā un pludmales futbolā, atsāktas “Ādas Bumbas” sacensības jaunatnei un uzsākti festivāli bērniem un futbola pasākumi meitenēm un sievietēm, kā arī veterāniem. Ļoti aktīvi projektos tiek iesaistīta RFF izpilddirektora vietniece Jevgeņija Obodņikova.
Tagadne: 2022.gada sākumā starp RFF biedriem ir 31 bērnu un jaunatnes klubi, kā arī 4 pieaugušo/amatieru klubi. RFF kolektīvā ietilpst 20 cilvēki, no kuriem pieci pārstāv valdi.
2019. gadā RFF sacensībās un pasākumos (kopskaitā virs 30 aktivitātēs) piedalījās ap 500 dažādu komandu, ap 5000 dažādu spēlētāju un notika ap 2500 spēļu!
Pēdējos gados pasaule un arī futbols strauji mainās - daudz izaicinājumu Latvijas un arī Rīgas futbolā ir bijis un vēl būs. Lai turpinātu futbola attīstību galvaspilsētā, kad notiek tik daudz pārmaiņu, RFF katru gadu, katru mēnesi, katru dienu, dažreiz ik stundu operatīvi jāreaģē uz arvien jaunām problēmām, vienlaikus nenododot savas vērtības, mērķus, misiju un vīziju. Tieši pēdējos gados RFF kolektīvs mērķtiecīgi strādāja un noformulēja to Rīgas futbola attīstības galamērķi un to ceļu, kā šādu ideālu nākotni sasniegt („RFF STRATĒĢIJAS PLĀNS 2017.-2024.g.”). Tā nav burvju recepte, bet reāli smags darbs, kuru soli pa solim ir jāpilda Rīgas futbola labā, neskatoties uz šķēršļiem un grūtībām - kopīgi RFF kolektīvam un Rīgas
futbola sabiedrībai.
Nākotne: 2024. gadā, kopīgi strādājot visus šos gadus pēc RFF izstrādātā stratēģijas plāna, Rīgas futbolam ir jāiziet nākamajā attīstības stadijā, kur:
1) pateicoties LFF un Rīgas domei, tiks uzlabota Rīgas futbola infrastruktūra (vairāk laukumu būs atbilstošākā kvalitātē futbola treniņiem un spēlēm, tātad uzlabojumi kvalitātē nevis kvantitātē);
2) Rīgas bērnu un jaunatnes klubi, kā arī pieaugušo komandas kļūs organizētākas (vairāk klubu ar savu formulēto filozofiju un profesionālāku attieksmi, tātad atkal izmaiņas galvenokārt kvalitātē);
3) Rīgas treneri būs kompetentāki, bet tiesneši - sagatavotāki (Rīgai jau tagad netrūkst tiesnešu un treneru ar augstu kvalifikācijas līmeni, bet trūkst tieši mūsdienu futbola videi sagatavotu speciālistu);
4) Pieaugs ar futbola nodarbojošos skaits (pateicoties RFF un Rīgas futbola sabiedrības kopīgam darbam, jau tuvākajos gados ir reāli palielināt ar futbolu nodarbojošos skaitu vismaz par 10%);
5) Palielināsies futbola spēļu apmeklētība un futbola interesentu skaits (uzlabojoties Rīgas futbola apstākļiem, interesentu skaits jau tuvākajos gados var dubultoties);
6) Ikviens starp regulārajām Rīgas futbola sacensībām un pasākumiem atradīs sev piemērotāko (RFF turpinās organizēt un uzlabot savas sacensības futbolā, telpu futbolā, pludmales futbolā, vīriešiem un sievietēm, bērniem, jauniešiem, studentiem, pieaugušajiem un senioriem, t.sk. bezmaksas un komerciālus futbola projektus);
7) Rīgas futbols tiks vēl vairāk atbalstīts no kompāniju un mediju puses (katram RFF projektam tiks veidots individuālais tēls ar saviem partneriem);
8) RFF kolektīvs būs motivētāks un kompetentāks (biedrības šī brīža jaunais futbola fanātiķu kolektīvs ar laiku tiks vēl vairāk ieinteresēts, apmācīts un iegūs vēl lielāku pieredzi);
9) RFF aktivitātes un RFF kā organizācija ikdienas darbā būs vēl efektīvāka (daudz vairāk darba tiks veikts operatīvāk, rezultatīvāk un finansiāli izdevīgāk);
10) RFF un Rīgas futbols kļūs tuvāk ikvienam galvaspilsētas iedzīvotājam (futbols kā sporta veids Rīgā nostiprināsies pirmajā pozīcijā);
11) Futbols būs kā mērķis un arī plaši izmantots darbarīks personības audzināšanai un sabiedrības sociālajai labklājībai (RFF un visi Rīgas futbola iesaistītie cilvēki arvien vairāk domās globāli, nevis lokāli un atbilstoši rīkosies, caur futbolu audzinot personības un palīdzot sabiedrībai, īpaši sociāli vismazāk aizsargātajiem slāņiem).
RFF vīzija: Futbols ikvienam
RFF misija: Godīgi pārvaldīt un mīlēt futbolu - panākt, lai futbols ir pieejams ikvienam
Sauklis: Mēs PAR futbolu! PAR futbolu IKVIENAM!
Trīs stratēģiskie mērķi / 11 mērķi / 11 vērtības:
I. Godīgi pārvaldīt RFF un futbolu Rīgā
Vērtības: 1) atvērtība un pieejamība, 2) rūpes un atbalsts
1) Nodrošināt RFF atklātību futbola sabiedrībai un Rīgas futbola pieejamību ikvienam
RFF jārūpējas par biedrības finanšu labklājību un caurspīdīgumu. RFF finanšu auditu katru gadu atbilstoši biedrības statūtiem veic revīzijas komisija un pēc vienošanās ar LFF neatkarīgs, sertificēts grāmatvedis. RFF gadagrāmatā un RFF mājaslapā www.riga.lff.lv tiek publicēts gada finanšu pārskats un speciālistu slēdziens.
Ikvienam ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par futbolu Rīgā: par plānotām un jau notikušām sacensībām un citiem futbola pasākumiem, par bērnu un jaunatnes klubiem un pieaugušo komandām, par iespējām trenēties un apmeklēt futbola mačus, par treneriem, kas strādā klubā, un tiesnešiem, kas apkalpo spēles, par pieejamo infrastruktūru.
2) Rūpēties par visām Rīgas futbolā iesaistītajām pusēm un nodrošināt tām atbalstu
Rīgas futbolā darbojas ap 30 bērnu un jaunatnes klubu, ap 100 dažāda līmeņa pieaugušo klubu un daudz citas komandas, kuras spēlē futbolu, telpu futbolu un pludmales futbolu, ap 250 licencētu treneru un ap 100 kvalificētu tiesnešu. Nav pieļaujama situācija, kad RFF aizstāv kādas konkrētas grupas vai atsevišķu personu intereses, nerēķinoties ar citu iesaistīto pušu vēlmēm un vajadzībām.
RFF ar savu darbību jāveicina visu Rīgas futbolā iesaistīto pušu attīstība. Savas kompetences ietvaros apmācīt un konsultēt, kā arī operatīvi un laikus pasniegt Rīgas futbola sabiedrībai visu biedrībai pieejamo vērtīgo informāciju, nekādā gadījumā neignorēt un neslēpt tādu, jo, ja kāda organizācija Rīgas futbolā ievērojami progresēs, tas veicinās progresu arī pārējām.
II. Organizēt, attīstīt un popularizēt futbolu ar sacensībām un pasākumiem
Vērtības: 3) gudrība, 4) kompetence, 5) kaislība, 6) disciplīna, 7) sadarbība, 8) uzņēmība, 9) draudzība
3) Īstenot pārdomātas mūsdienīgas futbola sacensības un pasākumus
RFF uzdevums, organizējot aktivitātes, ir ņemt vērā Rīgas futbola sabiedrības vajadzības un vēlmes, LFF uzstādījumus, kā arī Eiropas un pasaules tendences. Ne mazāk svarīgi ir uzņemties komerciālu futbola projektu īstenošanu, kuri ir finansiāli izdevīgi biedrībai un nekaitē sabiedrībai.
4) Pastāvīgi apmācīt un motivēt kolektīvu, aktīvi piesaistot brīvprātīgos
Gudrai futbola organizēšanai, attīstīšanai un popularizēšanai Rīgā ir nepieciešams kompetents kolektīvs, kas regulāri tiek apmācīts un motivēts. Ļoti svarīga daļa biedrības kolektīvam ir brīvprātīgie darbinieki, bez kuriem nav iedomājama lieliskā atmosfēra un individuālā pieeja lielajā projektā, un no kuriem var aizgūt entuziasmu un jaunas idejas.
5) Piesaistīt darbam tikai un vienīgi tos, kam rūp un sāp par futbolu
RFF valdē un kolektīvā ir jābūt futbola fanātiķiem šī vārda tiešākajā nozīmē. Futbola kaislībai ir jāizpaužas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tādiem futbols jau pats par sevi ir labāka motivācija. Pateicoties šādiem cilvēkim, iespējams sasniegt visslielākos panākumus.
6) Audzināt un pieprasīt profesionālu attieksmi bērnu un jaunatnes klubiem un pieaugušo komandām
RFF apvieno Rīgas bērnu un jaunatnes klubus, kā arī dažāda līmeņa pieaugušo komandas. Lai kopīgi sasniegtu progresu futbolā, ir jābūt stingrai disciplīnai visās iniciatīvās, kad futbols tiek organizēts, attīstīts un popularizēts. Neprofesionāla bērnu un jaunatnes klubu un pieaugušo komandu attieksme rada bardaku, stagnāciju un pat iznīcību, kas ietekmē arī citas organizācijas un kopējo Rīgas futbola stāvokli.
7) Visciešākā veidā sadarboties ar Latvijas Futbola federāciju un Rīgas domi
Darbojoties Rīgā pēc vienošanās ar LFF, RFF ir jāizmanto viss stratēģisko sadarbības partneru potenciāls, lai efektīvāk organizētu, attīstītu un popularizētu futbolu galvaspilsētā.
8) Abpusēji izdevīgi strādāt ar partneriem un medijiem, radīt iespējas un piesaistīt jaunus atbalstītājus
Arī Rīgā futbola organizēšana, attīstīšana un popularizēšana nav iedomājamā bez kompāniju, kuras palīdz ar savu naudu vai preci/pakalpojumu, un mediju atbalsta. RFF ir svarīgi veidot un uzturēt pievilcīgu un labvēlīgu vidi, tādā veidā radot izdevīgas sadarbības iespējas sev un visiem Rīgas futbolā iesaistītajiem partneriem.
9) Piesaistīt un iesaistīt skatītājus RFF aktivitātēs
Skatītāji ir neatņemama futbola sastāvdaļa. Ar savu darbību biedrībai jāveido skatītājiem pievilcīgs un draudzīgs priekšstats par RFF sacensībām un pasākumiem, kuros un ap kuriem notiek daudz vairāk nekā tikai futbola spēle un kuros skatītāji jūtas gaidīti, svarīgi un līdzdalīgi. Ir jāattīsta Rīgas futbola sabiedrības skatītāju kultūra, lai skatītāji uz futbolu nāktu arvien vairāk un vairāk.
III. Tiekties pēc izcilības katrā futbola projektā un būt sociāli atbildīgiem aktivitātēs
Vērtības: 10) rezultāts un piemērs; 11) daudzpusība un izpalīdzība
10) Katrā projektā sasniegt maksimālu vērtību iesaistītajām pusēm un būt par piemēru futbolā
RFF ir jādara visu iespējamu no savas puses, lai katrā projektā sasniegtu lieliskus rezultātus, dodot maksimālu pievienoto vērtību visām iesaistītajām pusēm: dalībniekiem, atbalstītājiem, skatītājiem u.c.
Visā, ko RFF dara: pārvaldē, plānošanā, organizēšanā, realizēšanā, mārketingā, komunikācijā, utt. - sacensību un pasākumu ietvaros un ārpus tiem, ir jābūt par piemēru jebkurai futbola organizācijai un ne tikai Rīgā.
11) Caur spēli sniegt vairāk nekā tikai futbolu un caur futbolu rūpēties par sabiedrību, īpaši par neaizsargātajām iedzīvotāju grupām
Ar futbola spēles palīdzību tiek audzināts ne tikai futbolists, bet arī personība - ar savu mērķi dzīvē, elastīga pie visdažādākajām situācijām, izglītota un inteliģenta, stipra un iejūtīga, ar līdzatbildības sajūtu un uzticama. RFF ar savām aktivitātēm un personīgo piemēru ir jāsniedz visas tās vērtības, kas attīsta personību, un jāiznīcina tās, kas bojā priekšstatu par futbolu un negatīvi ietekmē cilvēkus.
Futbols uzlabo pasauli un sniedz atbalsta roku sabiedrībai. RFF nedrīkst aizmirst par futbola maģisko iedarbību, un pēc iespējas vairāk jāiesaistās sociālajos projektos, kuros caur futbolu var palīdzēt cilvēkiem, īpaši neaizsargātajām iedzīvotāju grupām.